Rīta skrējiens

Pieņemsim, ka piecelšanās ir bijusi veiksmīga un modinātājs nav nogulēts – tas nozīmē, ka jau ir izpildīts viens svarīgs solis ceļā uz lekciju universitātē. Tomēr pastāv vēl daudzi un dažādi šķēršļi, piemēram, vai brokastis ir apēstas laikā, vai ir atrasts pareizais apģērba komplekts un vai visas elektroniskās ierīces ir uzlādētas un gatavas darbam. Ja uz visu iepriekšējo atbilde ir jā, tad ir iespējams ķerties pie nākošā soļa. Šo svarīgo soli ceļā uz universitāti sauc par “Paspēšanu uz transportu”. Manā gadījumā to gandrīz vienmēr var saukt par mazo rīta skrējienu, jo, lai arī kā es censtos, kārtis ir liktas un man tās ir nelabvēlīgas – nekad uz transportu nesanāk tā vienkārši aiziet. Ja mani redzat lekcijā tad tas visticamāk nozīmē, ka esmu cīnījies kārtīgi, lai paspētu iebāzt savu kāju mikriņa durvīs pirms tās aizveras. Iemesli kavēšanai var būt visdažādākie – pārāk ilgi gatavotas vai baudītas brokastis, pārāk neskaidrs priekštats par to kādam jāizskatās šodienas outfitam, pārāk izgulēti mati, kas nepadodas vienkāršai izbraukšanai cauri ar roku, vai pa visam vienkārši – neesoša vēlme taisīties laicīgā manierē.